Blogs

Kas ir “nolikto atslēgu princips”?

Jaunais likums par maksātnespēju ir ieviesis jēdzienu “nolikto atslēgu princips”. Šis likums tika pieņemts 2014. gadā septembrī un tas nozīmē, ja bankas klientam rodas problēmas ar hipotekārā kredīta atdošanu, tad viņš var atgriezt kredītiestādei ieķīlāto nekustamo īpašumu. Vienu vārdu sakot, atdot bankai atslēgas no dzīvokļa un uzreiz atbrīvoties no visām parādu saistībām. Ja cilvēks nav spējīgs nomaksāt kredītu un ja viņš izmanto “nolikto atslēgu principu”, tad viņam nav jāpiedalās maksātnespējas procedūrā, jo šī procedūra attiecas tikai uz hipotekārajiem kredītiem, kuri ir paņemti bankas iestādēs.

Tagad pie mums notiek tā, ja klientam rodas grūtības ar nekustamā īpašuma apmaksu, banka ir tiesīga nekustamo īpašumu pārdot izsolē, bet starpību starp pirmsākuma vērtību un izsoles vērtību dzēš parādnieks. Daudzi uzskata, ka tas nav godīgi un ka par krīzes sekām, ir jābūt atbildīgām abām pusēm.

Pirms tam, “nolikto atslēgu princips” ir darbojies daudzās valstīs, tikai ne Latvijā. Bankas cenšas atteikties no riska dalīšanas ar klientu, jo tas nav izdevīgi. Ja tā padomā, tad ir jājautā, kas tad tā ir par biznesa vidi, kura atbildību par risku uzveļ tikai vienai pusei – kredīta ņēmējam. Vai tad jau, jēdziens bizness, pats par sevi nenozīmē abpusēju riska uzņemšanos un vai tad bankas pašas nebija tās, kuras ar savām darbībām līdz neprātam uzkurināja Latvijas hipotekāro kredītu tirgu? Tātad sanāk, ka uzkurināja bankas, bet jāatbild tikai kredītu ņēmējiem. Būtu tikai godīgi, ja abas puses uzņemtos vienlīdzīgu atbildību par iespējamajiem riskiem. Arī Latvijas Komercbanku Asociācija, mēģināja iebilst pret bankrotēšanas procedūras vienkāršošanu privātpersonām un pret “nolikto atslēgu principu”. Viņi mēģināja ieskaidrot, ka pretējā gadījumā, hipotekārie kredīti, kļūs nepieejami pat tādiem iedzīvotājiem, kuriem ir stabili ienākumi un nav sabojāta kredīta vēsture. Daudzi eksperti, protams, šo apgalvojumu apstrīdēja, jo viņi ir pārliecināti, ka darbojas arī pretējs princips, kurš vēsta, ka “naudai ir jāstrādā”.

Visilgāk šis princips darbojas ASV. Tas notiek tā, pēc tam, kad banka tev ir atsavinājusi dzīvokli vai māju, tu paliec tīrs, kā balta papīra lapa, gan bankas, gan likuma priekšā. Pie mums, līdz šim, likums darbojas citādāk, tev atņem vai nu dzīvokli, vai nu māju, bet tu joprojām paliec parādā. Tu paliec ar parādu, kurš joprojām turpina augt. Tādas īpatnības ir mūsu likumdošanai. Daudzi Latvijas iedzīvotāji ir nokļuvuši parādu verdzībā, cenšas no tās izrauties, kā nu kurš māk. Piemēram, ļoti daudzi izmanto šādu variantu: viņi speciāli, ar nolūku pārtrauc maksājumus un banka viņi atņem dzīvokli. Banka, šajā gadījumā, vairāk neko nevar izdarīt, jo parādu cietumu mums pagaidām nav un ja tu neesi oficiāli reģistrējies darbā un strādā neoficiāli vai arī ārzemēs, tad no tevis nav ko paņemt. Vēlāk, šie cilvēki iegādājas mājokli, bieži vien līdzvērtīgu zaudētajam, bet jau pa daudz zemākām cenām, pēc tam to reģistrē uz kāda radinieka vārda un samērīgi mierīgi dzīvo tālāk.

No 1. marta 2015. gada šis likums ir papildināts ar jauniem noteikumiem. No likuma par maksātnespēju ir izslēgts “nolikto atslēgu princips”.
Ir pieņemti labojumi likumā par patērētāju tiesībām, kuri paredz, ka bankai, klientam ir jādod izvēles tiesības, tas ir, jāpiedāvā vairākus līguma veidus, tajā skaitā arī tādu līgumu, kurš paredz “nolikto atslēgu principu”. Tas nozīmē, ka nekustamais īpašums, kurš ir kredīta galvojums, der par pilnīgu tā nodrošinājumu.